Nesaki man vairs ne vārda,
Kad logā pilnmēness spīd,
Kad tu ej prom pie kāda
Un atkal zvaigznes krīt.
Nedod man savas rokas,
Kad ārā leitus līst,
Kad projām ir tavas domas,
Jo puķes tomēr vīst.
Nenāc man tuvāk ne soli,
Kad projām cenšos bēgt,
Kad pavērsti ir stobri
Pret to, kurš cenšas lēkt.
Neskaties man vairāk acīs,
Kad tās dimantus ber,
Kad sāk zibeņot debesīs
Un naktstauriņus kāds ķer.
Neskūpsti vairs manas lūpas,
Kad tu tās vairs nemīli,
Kad izgaisušas visas jūtas
Pret to, kuru pats pievīli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru