Kas īsti ir laime? Manuprāt, tie dzīves periodi,kad mums ir rozā brilles, kad laiks ir un šķiet tikai mērvienība, kad nedomājam par grūtībām, jo tās mūs neuztrauc,kad sāp, bet mēs tiekam sāpēm pāri ar smaidu,kad liekas,ka esam stipri,jo tādi jūtamies.Bet arī laimīgi cilvēki raud.
Butaforija,ka tikai bagāts cilvēks var būt laimīgs,tāds var būt ikviens. Ja cilvēks ir laimīgs savā vientulībā, citu melos un nodevībā, vai to var nosaukt par skaistu dzīvi?Domājams,ka nē.
Jā,protams, visus pieviļ, visiem nākas kādā vilties. Bet pret visiem jau nekad nespēsi būt labs. Tāpēc ir jānodzīvo katra diena ar prieku,jāpiepilda to ar kaut ko patīkamu un noderīgu, tu taču nevari zināt, cik tādu dienu tev vēl būs. Katra nodzīvota diena ir dāvana, katra piecelšanās -maza atmoda, katra gulēt iešana- maza nāve.
Laimīgie visur atrod labo, bet tas nenozīmē,ka tie nesaskata slikto. Tiekšanās pēc laimes ir sava veida tiekšanās pēc miera, bet laimīgs vari kļūt tad,kad radīsi sevī iekšējo mieru. Kad cilvēks iemīlas,pasaules kļūst skaistāka,kad ir patiesi laimīgs,tā kļūst par paradīzi.
