Sen bija laiks.

     Vienmēr man ir licies,ka esmu pietiekami gudra, bet tā nav. Pat ļoti daudzas elementāras lietas es sarežģīju. Dažreiz vienkārši,liekas,ka  nekas nevar būt vienkāršs, un tur noteikti apakšā kaut kam ir jāslēpjas,kaut kādam lielākam un dziļākam pamatam jābūt,ja arī tāda nav.
      Pirms kādas nedēļas (Tā vismaz šķiet,ka kaut kad tad.)  sapratu kaut ko tādu,kam parasti nepievērsu uzmanību. Un īstenībā ir stulbi to apzināties,ka visu laiku esi pret to attiecies tik vieglprātīgi, tik pašsaprotami. Par to,ka mūsdienās cilvēks īpaši nepievērš uzmanību attiecību saglabāšanai, bet labāk no tām vispār atsakās. Un tad domājot tālāk...Cik nodrāzti mūsdienās ir šie trīs vārdi- es tevi mīlu.Vārdu pielietojums jau kļuvis slimīgs, nesaprotot to jēgu un nozīmi,tie tiek mētāti,pat nezinot,kas tā tāda mīlestība ir. Riebīgi.... Riebīgi skatīties uz to no malas. Viss liekas pārlieku jēls un uzspēlēts.