Lai iet.

Par to,kas licies mazsvarīgs,
Par to es tagad raudu.
Un to,kas bijis nevērtīgs,
Tam projām aiziet ļauju.

Par manām pelēkām ēnām
Es negribu vairs runāt,
Tās tumšas un bez sejām,
Liek man par nāvi domāt.

Pret gaismu tuneļa galā
Es negribu vairs skriet,
Labāk stāvēt pasaules malā
Un ļaut bēdām,lai iet.

Mans lapu lietus.

Varbūt es tevi meklēšu vēl rīt,

Tu esi mans lapu lietus rudenī,

Kas ar asarām kopā krīt

Un pazūd vakara miglas biezoknī.