Tas,ko tu redzi,ir tava pasaule.

              Vislabākā sajūta mani pārņem,kad viņa smaida, un nav nozīmes,vai tas notiek apzināti,vai tomēr nē. Visskaistākais uz pasaules ir maza bērna smaids, nevis kāds, kuru reklamē TV, un kurš tik un tā ir mākslīgi radīts. Vispatiesākās un mīļākās acis,kas kaut ko meklē, kaut ko cenšas iepazīt, ak, kā es viņas dievinu.

            Kā es mīlu būt, kaut gan tas ir tik sasodīti grūti. Kad visi spēki ir izsmelti,kad vienkārši gribas nolaist rokas, ir kāda maza radībiņa, kas ar to,ka viņa vienkārši ir, liek tomēr saņemties un darīt,liek smaidīt. Nav lielāka stimula par bērnu. 

            Un ne tikai es un tētis viņai esmu viss, bet arī viņa mums. 

            Man šķiet,ka nav patiesākas mīlestības par to,kuru var just pret bērnu. Nav nekā stiprāka par to.